GR1 priekšlikumam PG2: Programma Saeimai 2026

Ekonomikas programma

1. Ekonomikas attīstība un enerģētika

   1. 
      Noteiksim skaidru jaudu ģenerācijas portfeļa struktūru, tai skaitā
      bāzes jaudu. Atbalstām dziļāku NordPool integrāciju.

   2. Investīcijas prioritāri virzīsim pārvades un sadales projektiem, lai
      sekmētu atbilstošu infrastruktūru saražōtās enerģijas efektīvai
      izmantošanai.

   3. Noteiksim atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, militāro industriju un
      kokrūpniecību kā prioritāros sektorus zaļās enerģijas izmantošanai.

   4. Šo sektoru attīstībai piedāvāsim ilgtermiņa elektroenerģijas līgumus
      un attīstīsim industriālos parkus ar garantētu pieslēgumu un
      izbūvētu infrastruktūru.

   5. Lai pāatrinātu mājokļu energoefektivitātes mērķu sasniegšanu,
      mainīsim finanšu instrumentu struktūru. Izmantojot sociālā klimata
      fonda līdzekļus, palielināsim pieejamo grantu daļu, lai palīdzētu
      tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām.

   6. Profesionalizēsim mājokļu renovācijas projektu vadību, nodrošinot
      speciālistus, kas mērķtiecīgi organizē un sadarbojas ar māju
      biedrībām projektu īstenošanā.

   7. Atbalstīsim energoneatkarību transporta sektorā, organizējot
      autotransportu pēc pieprasījuma attālākos Latvijas reģionos un
      piešķirot finansējumu sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu
      sniedzējiem mazemisiju vai bezemisiju transporta līdzekļa iegādei.

   8. Ieguldīsim līdzekļus uzlādes infrastruktūras izbūvē, lai ikviens
      iedzīvotājs Latvijā var ērti pārvietoties ar mazemisiju vai
      bezemisiju transporta līdzekli.

   9. Atbalstām pilnīgu importa/eksporta pārtraukšanu ar Krieviju un
      Baltkrieviju.

2. Valsts atbalsta programmas attīstībai

2.1 Valsts atbalsta programmas (granti, aizdevumi, atlaides) jāveido
mērķtiecīgi, atbalstot uzņēmumus, kuri spēj uzrādīt:

a.augstu pievienoto vērtību uz vienu darbinieku;

b.būtisku eksporta intensitāte apgrozījumā;

c.nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

2.2 Vienlaikus, uzņēmumiem, kas saņem nozīmīgu finansiālu atbalstu no valsts
puses ir jāsekmē energoneatkarības mērķu sasniegšana, uzlabojot
energoefektivitāti, veicinot elektrifikāciju vai mazinot emisijas citos veidos.

2.3 Ieviesīsim īpašu atbalsta programmu jaunuzņēmumiem – grantu vai atvieglotā
aizdevuma tipa instrumentu agrīnas stadijas tehnoloģiju komandām.

2.4 Ieviesīsim jaunas atbalsta programmas, piemēram, ALTUM aizdevumus bez
mantiskas ķīlas, atmaksājamus piecu gadu laikā no uzņēmuma peļņas saskaņā ar
revenue-based financing principiem.

2.5Ieviesīsim fast-track atļaujas — prioritārajās nozarēs strādājošajiem
perspektīvajiem uzņēmumiem būs prioritāte atļauju un saskaņojumu saņemšanā,
nosakot, ka visas nepieciešamās atļaujas tie varēs saņemt 30 dienu laikā

2.6 Perspektīvajiem uzņēmumiem LIAA sniegs mērķētu un individuālu atbalstu
eksporta paplašināšanai: pārstāvniecību atvēršanai, nepieciešamo atļauju un
sertifikātu saņemšanai, mārketingam.

2.7Atjaunosim LIAA inovāciju vaučeru programmu, to būtiski reformējot.
Piešķirsim mazāk, bet lielākus vaučerus vērienīgākiem un izaicinošākiem
projektiem, sedzot 70% no projekta izmaksām ar 30% uzņēmuma līdzfinansējumu,
tādējādi izslēdzot, ka nauda tiek “apgūta” bez komerciāla pamatojuma.

3. Nodarbinātības politika ekonomikā

3.1 Pāriesim no minimālās sociālo iemaksu bāzes uz proporcionālām iemaksām
sociālajā budžetā, lai sekmētu kopējo nodarbinātības līmeni un mazinātu ēnu
ekonomiku.

3.2 Noteiksim valsts līdziemaksas noteiktām sociālā un nabadzības riska grupām,
lai nodrošinātu ekonomisko drošību ilgtermiņā.

3.3 Atbalstīsim izmaiņas darbinieku tiesību regulējumā konsultācijās ar Latvijas
Brīvo arodbiedrību savienību.

3.4 Lai sekmētu nodarbinātības līmeni, noteiksim, ka, ja abas puses vienojas,
darba līgums var tikt noslēgts angļu valodā, bet jebkādas nepieciešamības
gadījumā darba devējam ir pienākums nodrošināt noslēgtā darba līguma tulkojumu
valsts valodā.

3.5 Noteiktās publiskā sektora iestādēs, ieviesīsim pilotprojektu saīsinātai un
elastīgākai darba nedēļai, izvērtējot labbūtības un produktivitātes rādītājus.
Atbalstīsim līdzīgas iniciatīvas arī privātajā sektorā.

3.6 Noteiksim trīs dienu attaisnotu prombūtni darbiniekiem, kas pamet
vardarbīgas attiecības.

4. Birokrātijas samazināšana

4.1 Sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, pielāgosim pārbaužu intensitāti
iepriekšējai uzņēmumu likumpaklausībai – jo labāk uzņēmums pilda likumu, jo
mazāk pārbaužu un ātrāka pakalpojumu saņemšana.

4.2 LIAA darbības efektivitātes vērtēšanā iekļausim atbalstīto uzņēmumu
sasniegtos rezultātus. Pārskatīsim atskaitīšanos LIAA projektos, kur vien
iespējams, izslēdzot bublēšanos, vienkāršojot vai likvidējot nevajadzīgos
procesus, tādējādi samazinot birokrātiju.

5. Atbalsts ģimenes lauku saimniecībām

5.1 Pārdefinēsim lauksaimniecības subsīdiju mērķi —nevis maksimizēt lielo tirgus
spēlētāju peļņu, bet veicināt Latvijas lauku apdzīvotību, ilgspējīgu
saimniekošanu un inovācijas lauksaimniecības jomā.

5.2 Pieeju ES un valsts subsīdijām stingri saistīsim ar noteiktiem
sasniedzamajiem rezultātiem: augsnes kvalitātes uzlabošanās, CO2 piesaiste,
ražība uz kvadrātmetru, kā arī minerālmēslojuma, pesticīdu un insekticīdu
izmantošanas ierobežojumiem.

6. Pieejams transports un mobilitāte

6.1 Mobilitātes plānošanā konsekventi ievērosim mobilitātes piramīdu,
prioritizējot gājējus un velobraucējus, attīstot drošu un kvalitatīvu
infrastruktūru, kā arī ieviešot 15 minūšu pilsētas principus ne tikai
galvaspilsētā, bet arī reģionu centros.

6.2 Satiksmes drošībai noteiksim kā galveno prioritāti, pilnībā ieviešot “Vision
Zero” principus, ar mērķi novērst bojāgājušos un smagi ievainotos uz ceļiem gan
apdzīvotās vietās, gan ārpus tām.

6.3 Uzlabosim sabiedriskā transporta pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem
traucējumiem, ieviešot universālā dizaina principus visā sabiedriskā transporta
infrastruktūrā.

6.4 Vilcienu grafikus saskaņosim ar reģionālo autobusu satiksmi,
veloinfrastruktūru pie stacijām un Park & Ride iespējām.

7. Stratēģiskais atbalsts Latgalei

7.1 Izmantosim EastInvest fondu, lai atbalstītu Latgales pašvaldību investīcijas
sabiedriskā transporta infrastruktūrā.

7.2 Izveidosim Eiropas fondu Latgales biroju, kurā atalgojumu saistīsim ar
īstenotajiem projektiem, lai veicinātu Eiropas fondu līdzekļu izmantošanu
Latgales attīstībai. Par vienu no tā uzdevumiem noteiksim publiskas
standartizētu projektu pieteikumu datubāzes izveidošanu tipiskākajiem Latgales
projektiem: lauku tūrisma attīstība, pārtikas pārstrādes iekārtu iegāde, ēku
energoefektivitātes uzlabošana, gājēju un veloinfrastruktūras attīstība.

7.3 Noteiksim kā vienu no LIAA pamatuzdevumiem identificēt un sniegt
personalizētu atbalstu augošiem uzņēmumiem Latgalē jaunu eksporta tirgu
apgūšanā, jaunu preču un pakalpojumu izstrādē, mārketingā un produktivitātes
celšanā.

7.4 Mobilitātes atbalstu Latgalē attiecināsim ne tikai uz bezdarbniekiem, kas
uzsāk darba attiecības, bet uz visiem darbiniekiem, kuru ienākumi gadā
nepārsniedz 12 tūkstošus eiro.

1. Zaļa enerģija, aizsargāta vide, noturīgs klimats

Zaļa enerģija · Aizsargāta daba · Noturīgs klimāts · Sociāli taisnīga pāreja

Segmenta preambula

Zaļā politika nav tikai vides aizsardzība - tā ir ekonomikas, sabiedrības un
valsts nākotnes nodrošināšana. Klimāta krīze, dabas degrādācija un resursu
izšķiešana rada tiešus draudus arī Latvijas drošībai un labklājībai. Progresīvie
iestājas par pāreju uz ekonomiku, kas respektē planētas robežas un cilvēka
tiesības uz veselīgu vidi gan pilsētās, gan laukos.

Latvijai jābūt klimatneitrālai un klimatnoturīgai valstij, ar pieejamu atjaunīgo
enerģiju, bez enerģētiskās nabadzības, noturīgai pret klimata pārmaiņu sekām, ar
niecīgu fosilo resursu pēdu.

Sasniedzamie mērķrādītāji:

• DRN objekti un likmes atbilst vismaz tām aprēķināmām izmaksām, ko šo
  piesārņojošo vielu emisijas rada valstij (piemēram, 80–90 EUR/t nozarēm,
  kas rada CO₂ emisijas, atbilstoši ES ETS tirgus cenai)

• DRN ieņēmumu novirzīšana vides un dabas aizsardzībai: 100% no DRN
  ieņēmumiem - vides mērķu sasniegšanai, klimatneitralitātes un
  klimatnoturības sasniegšanai, kompensācijām par saimnieciskās darbības
  ierobežojumiem, investīcijām notekūdeņu attīrīšanai un ūdens kvalitātes
  mērķu sasniegšanai.

• Lauksaimniecības atbalsts: 100% tiešmaksājumu saistīti ar vides
  kritērijiem

• Bioloģiskās lauksaimniecības zemes platības: no 16% (2024. g.) līdz 25% no
  lauksaimniecības zemju platības līdz 2030. g.

• Dabas aizsardzība: stingri aizsargātas dabas teritorijas vismaz 10% no
  Latvijas teritorijas, dabai draudzīgi apsaimniekota vismaz 30%. Stingri
  aizsargāta meža platība 17% no kopējās meža platības, vismaz 35%
  apsaimniekoti dabai draudzīgi

• SEG emisijas: Latvija ir klimatneitrāla valsts, Latvijas meži uzkrāj CO₂

• Atjaunīgo energoresursu īpatsvars atbilstoši ES 2030. mērķiem

• Renovēto ēku īpatsvars % no kopējā daudzdzīvokļu fonda: ikgadējs pieaugums