A1: R Taisnīga klimatrīcība – Latvijas ceļš uz ilgtspējīgu nākotni

Klimata krīze ir viens no nopietnākajiem draudiem cilvēces turpmākai
eksistencei; tās sekas ir jau acīmredzamas – Latvija saskaras ar biežākiem
plūdiem, laikapstākļu ekstrēmiem, lauksaimniecības krīzēm un karstuma viļņiem.
Latvijai kā valstij, kas pēdējās trīs desmitgadēs ir strauji augusi un kļuvusi
par vienu no pasaules attīstītākajām valstīm, ir jāuzņemas lielāka atbildība
globālo emisiju samazināšanā.

Latvijas patēriņa emisijas uz iedzīvotāju ir ievērojami augstākas nekā vidēji
pasaulē un tās ir augstākas nekā vairākās bagātākās Rietumeiropas valstīs, to
skaitā Francijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Itālijā, Zviedrijā un
Norvēģijā. Vienlaikus, Latvijā ir milzīga ekonomiskā nevienlīdzība un nabadzība.
Nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā 20% Latvijas iedzīvotāju.

Politiskā ekoloģija kā zinātnes virziens un Zaļā kustība radās kā pretestība
politiskajai un ekonomiskai sistēmai, kas prioritizē mūžīgu izaugsmi, kura
balstās uz attīstības valstu resursu un mazāk aizsargāto cilvēku ekspluatāciju.
Proti, risinājumiem klimata krīzes mazināšanā ir jābūt sociāli atbildīgiem,
neuzliekot atbildību uz visneaizsargātajiem iedzīvotājiem, sevišķi tādēļ, ka
tieši viņi cieš no klimata krīzes sekām vissmagāk, lai gan rada vismazāko
daudzumu emisiju. Tāpat taisnīga klimatrīcība ir balstīta sistemātiskos
risinājumos, nevis individuālās rīcībās. Tagadējā Latvijas klimata politika nav
sociāli atbildīga, jo daudzas no pašreizējām rīcībām, piemēram, elektroauto un
hibrīdauto subsīdijas, neproporcionāli palīdz turīgākajiem valsts iedzīvotājiem.

Klimatrīcība ir neatņemama daļa no drošības. Laikā, kad Eiropa un Latvija
saskaras ar tiešu militāru apdraudējumu, dzirdam labējo partiju vēlmes mazināt
klimata politikas mērķus, lai fokusētos uz drošību. Arī Latvijā “Apvienotais
Saraksts” virzīja šādu lēmuma projektu Saeimā. Eiropas Savienības zaudējumi no
klimata krīzes radītājām sekām no 1980. gada līdz 2024. gadam sasniedza 822
miljardus, no kuriem 208 miljardi bija pēdējos 5 gados. Kopš 1980. gada, Latvija
klimata krīzes seku risināšanā ir zaudējusi 1,3 miljardus eiro. Katrs eiro, ko
mēs ieguldām klimatrīcībā šobrīd, palīdz mazināt nākotnes sekas, kuras paliek
arvien katastrofālākas un dārgākas. Proti, investīciju aizvirzīšana prom no
klimatrīcības mums izmaksās dārgāk jau tuvākajā laikā, zaudējot resursus, ko
varam investēt aizsardzības spējās.

Politiskā partija “PROGRESĪVIE” (turpmāk – Progresīvie) ir Zaļās kustības
pārstāvji Latvijā. Latvija kopā ar Eiropas Savienību ir uzņēmusies sasniegt
klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Arī Rīga Mārtiņa Staķa vadībā uzņēmās
sasniegt klimatneitralitāti līdz 2030. gadam. Eiropas Parlamenta vēlēšanās
Progresīvie kandidēja ar solījumu virzīt Eiropu uz klimatneitralitātes
sasniegšanu jau 2040. gadā. Tādi pati pozīcija ir arī Eiropas Zaļajai partijai,
mūsu Eiropas partneriem. Progresīvie ne vien strādā koalīcijā nacionālajā
līmenī, bet arī vada Rīgas domi un vairākas pašvaldības, tādēļ ar šīs
rezolūcijas pieņemšanu biedri uzdod: