PG3: EP Programma

Latvijai jāuzņemas līderība, lai Eiropa būtu vienota savā aizsardzībā gan
fiziskajā, gan virtuālajā telpā un lai mums būtu tai nepieciešamās
militārās, kiberdrošības un komandspējas. Nepieciešama ciešāka ES
integrācija drošības jomā, piemēram, veicot kopīgus iepirkumus un
ieguldījumus un veidojot starpvalstu vienības. ES drošības attīstība
papildinās NATO.

Šobrīd par mūsu visu drošību vislielāko upuri nes Ukraina. ES jāsniedz
Ukrainai viss nepieciešamais politiskais, militārais un humānais atbalsts.
ES jāiegulda klimatnoturīgas un atjaunīgā enerģijā balstītas Ukrainas
atjaunošanā.

Strauji jāvirzās uz Ukrainas uzņemšanu ES. Jau no šī brīža jānodrošina
Ukrainas pakāpeniska integrācija, piemēram, plašāk iesaistot to ES
programmās, dodot piekļuvi mūsu tirgiem un piešķirot novērotāju vietas EP.

Lai novērstu ES kaimiņvalstu nokļūšanu Krievijas ietekmes sfērā, svarīgi
atbalstīt arī Moldovu un Rietumbalkānu valstis ceļā uz iestāšanos ES.
Jāatbalsta demokratizācija Baltkrievijā.

Mazināsim fosilo kurināmo dedzināšanu, pārtraucot gāzes importu no
Krievijas, izslēdzot dabasgāzi no zaļās taksonomijas, pārejot uz
atjaunīgajiem energoresursiem, siltinot ēkas un veidojot
energosavienojumus starp valstīm.

Jau tagad jāaizsargā iedzīvotāji no klimata krīzes sekām. Iestāsimies par
ES fondu klimata krīzes un dabas katastrofu seku mazināšanas pasākumiem,
kā arī par civilās aizsardzības un glābšanas dienestu stiprināšanu.

Vienbalsības princips ES Padomē nestrādā un ir drauds mūsu vienotībai un
drošībai. Atbalstīsim pāreju no vienprātības uz kvalificētu vairākumu.

Lai cilvēki uzticētos ES lēmumiem, lēmumu pieņemšanai un partiju
finansējuma avotiem jābūt caurspīdīgiem, striktāk jāsoda koruptīvi
pārkāpumi un līdzekļu izsaimniekošana un jānovērš dažu nozaru spēcīgais
lobijs kā norma.

ES nepieciešama vienota nostāja patvēruma, migrācijas un robežu
pārvaldības jautājumos, kas ir efektīva, droša un respektē cilvēktiesības.
Jācīnās pret autoritāru režīmu centieniem izmantot migrantus kā ieroci.

Vēlamies ieviest vienotu formulu cieņpilnas minimālās algas un pensijas
aprēķinam un celt koplīgumu un arodbiedrību lomu, tajā skaitā jauno
nodarbinātības formu sociālajai aizsardzībai.

Ieviesīsim vienotu ES bezdarba pabalstu. Tas nodrošinās atbalstu bezdarba
situācijās visā ES, kā arī uzlabos ekonomisko stabilitāti un mazinās
recesijas riskus.

ES atbildība medicīnā jāpaplašina, nododot medikamentu licencēšanu un
iepirkšanu centrālai institūcijai, īstenojot pieejamas mentālās veselības
atbalsta iniciatīvas un aizsargājot reproduktīvās veselības tiesības.

Atbalstīsim fonda izveidi, kas arī Latvijā finansēs atjaunīgās enerģijas
projektus, radot darbavietas, uzlabojot gaisa kvalitāti un veicinot
energoneatkarību.

ES jāfinansē darbinieku pārkvalifikācija no izsīkstošām uz perspektīvām
nozarēm.

Ilgtspēja nozīmē arī kvalitatīvākas preces. Vienoti standarti, kā nesen
virzītā prasība ražot viedtālruņus ar nomaināmu bateriju, padara ikdienu
ērtāku un mazina atkritumus. Nākotnē ražotajam jābūt atkārtoti
izmantojamam, viegli pārstrādājamam vai salabojamam. Atkritumus nevis
jādedzina, bet jānovērš.

Līdz 2030. gadam jāaizsargā vismaz 30% no jūras un sauszemes teritorijām.
10% no tām jābūt stingri aizsargātām. Mežu ciršana nav rīks klimata mērķu
sasniegšanai.

ES jāaizliedz dzīvnieku audzēšana kažokādām un jāuzlabo visu nebrīvē
turēto dzīvnieku dzīves apstākļi.

Jāierobežo pesticīdu un minerālmēslu izmantošana, t. sk. jāaizliedz
glifosāts, kas var izraisīt neiroloģiskās slimības, kā Parkinsona slimību

Atbalstīsim ES budžeta palielināšanu. Tā labā ieviešami un paplašināmi ES
nodokļi, kā finanšu transakciju nodoklis vai nodoklis nepārstrādātiem
plastmasas atkritumiem. Jāizskauž izvairīšanās no nodokļiem daudznacionālo
uzņēmumu vidē.

ES ir iespējas piesaistīt līdzekļus investīcijām uz daudz izdevīgākiem
nosacījumiem nekā dalībvalstīm katrai atsevišķi, tāpēc atbalstīsim
eiroobligāciju izdošanu, kas jau tika izmantotas pandēmijas pārvarēšanai.

ES dalībvalstīm jādod lielāka rīcības brīvība nacionālajā budžetā veikt
ieguldījumus publisko pakalpojumu uzlabošanā un pārejā uz atjaunīgo
enerģiju.

Jāpaplašina Eiropas Centrālās bankas mērķu klāsts – tās monetārajai
politikai ne vien jācenšas mazināt inflāciju, bet arī celt nodarbinātību
un veicināt klimatneitralitāti.

Rail Baltica īstenošanai jābūt nacionālai prioritātei, tāpēc arī Eiropā
iestāsimies par Rīgu kā neatņemamu projekta daļu un nodrošināsim
nepieciešamo finansējumu tā pabeigšanai.

Jānodrošina ES atbalsts starpvalstu, reģionālā un vietējā mēroga
mobilitātes veicināšanai, sevišķi dzelzceļa un veloinfrastruktūras
attīstībai un piekļūstamībai cilvēkiem ar invaliditāti.

Ieguldīsim ātrgaitas dzelzceļā un sabiedriskajā transportā, lai aizvietotu
īsos avioreisus un mazinātu atkarību no privātā autotransporta.
Iestāsimies pret jebkādām nodokļu atlaidēm privātajām lidmašīnām.

Lauksaimniecība jāpadara zaļāka, nodrošinot taisnīgu finansējumu, sevišķi
mazajiem, vidējiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Importētajiem
pārtikas produktiem jāpiemēro ES lauksaimniecības prasības. Partijas
Progresīvie pilnā programma 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Nevienlīdzība un reģionu iztukšošanās ir sāpīgas Latvijai un šķeļ Eiropu.
Jāpaātrina Latvijas reģionu tuvošanās ES vidējam dzīves līmenim ne tikai
ekonomikā un infrastruktūrā, bet arī publiskajos pakalpojumos, cilvēku
dzīves kvalitātē un talantu piesaistē. ES līmenī iestāsimies par papildu
atbalstu reģioniem, sevišķi pierobežai un piejūrai.

Pilsētām, sevišķi Rīgai, nacionāla līmeņa ES finansējuma administrēšana
bieži ir lieks birokrātisks slogs vai pat šķērslis. Atbalstīsim iespēju
pašvaldībām tieši pieteikties noteiktam ES finansējumam.

Ar nodokļu un autortiesību regulējumu un finansējumu atbalstīsim vietējā
un Eiropas kultūras un mediju satura ražošanu un izplatīšanu, kā arī
cieņpilnu atlīdzību un sociālās garantijas kultūras darbiniekiem.
Jāiegulda Eiropas valodu, t. sk. mazo valodu, stiprināšanā.

Iestāsimies par kultūras piedāvājuma pieejamību kā dzīves kvalitātes
elementu visās ES programmās, īpaši bērniem, jauniešiem un
maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Lielāki ieguldījumi pētniecībā un inovācijās nesīs ieguvumus klimatam,
ekonomikai, eiropeiskajai piederībai un noturībai pret nākotnes
izaicinājumiem.

Atbalstīsim jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, atvieglojot piekļuvi
kapitālam un citiem resursiem.

Digitālajās platformās jāaizsargā mūsu privātums un drošība no
dezinformācijas, diskriminācijas un krāpniecības. ES jāpārliecinās, ka
mākslīgā intelekta rīki uzlabo veselības pakalpojumus, vides aizsardzību,
izglītības iespējas un Eiropas konkurētspēju.

Iestāsimies par laulību vienlīdzību visā ES. Valstīm jāatzīst arī ģimenes,
kas reģistrētas citā dalībvalstī. Jāstiprina ES prasības atalgojuma
atšķirību novēršanai pēc dzimuma. Jāpieņem visām dalībvalstīm saistošs
regulējums novērst vardarbību ģimenē un dzimumā balstītu vardarbību. ES
amatpersonu vidū jānodrošina dzimumu līdzvērtīga pārstāvība.

Jānodrošina personu ar invaliditāti iekļaušana darba tirgū, grupu mājokļu
izveide, atbalsts ģimenēm un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai. Līdzdalīgu
Eiropu, kas spēj iet līdzi pārmaiņām un tās apsteigt, nevar sasniegt bez
izglītotiem, veseliem, aktīviem jauniešiem un viņu redzējuma.

Jāpalielina Erasmus+ finansējums, lai arī mazāk nodrošinātiem jauniešiem
un jauniešiem no reģioniem ir pieejama starptautiska izglītība.
Neapmaksātas prakses jāaizliedz visā ES.

ES iegūtiem izglītības diplomiem jātiek automātiski atzītiem citās
dalībvalstīs. • Iestāsimies par balsstiesībām Eiropas vēlēšanās no 16 gadu
vecuma un tiesībām kandidēt tajās no 18 gadu vecuma.