GR1 priekšlikumam PG3: EP Programma

Pasargāti

Eiropa saskaras ar drošības apdraudējumu no Krievijas un ar lieliem
izaicinājumiem, kā klimata krīze, ekonomiskas grūtības un uzbrukumi
cilvēktiesībām un demokrātijai. Laikā, kad mūs mēģina šķelt, atbilde ir
saliedētībā, sadarbībā un solidaritātē. Vienota Eiropa mūs pasargās.

• Latvijai jāuzņemas līderība, lai Eiropa būtu vienota savā aizsardzībā gan
  fiziskajā, gan virtuālajā telpā un lai mums būtu tai nepieciešamās
  militārās, kiberdrošības un komandspējas. Nepieciešama ciešāka ES
  integrācija drošības jomā, piemēram, veicot kopīgus iepirkumus un
  ieguldījumus un veidojot starpvalstu vienības. ES drošības attīstība
  papildinās NATO.

• Šobrīd par mūsu visu drošību vislielāko upuri nes Ukraina. ES jāsniedz
  Ukrainai viss nepieciešamais politiskais, militārais un humānais atbalsts.
  ES jāiegulda klimatnoturīgas un atjaunīgā enerģijā balstītas Ukrainas
  atjaunošanā.

• Strauji jāvirzās uz Ukrainas uzņemšanu ES. Jau no šī brīža jānodrošina
  Ukrainas pakāpeniska integrācija, piemēram, plašāk iesaistot to ES
  programmās, dodot piekļuvi mūsu tirgiem un piešķirot novērotāju vietas EP.

• Lai novērstu ES kaimiņvalstu nokļūšanu Krievijas ietekmes sfērā, svarīgi
  atbalstīt arī Moldovu un Rietumbalkānu valstis ceļā uz iestāšanos ES.
  Jāatbalsta demokratizācija Baltkrievijā.

Klimata krīze vairs nav tikai zinātnieku prognozes – mēs to redzam arī plūdos
Jēkabpilī, sausumā, krusā un pieaugošās lauksaimniecības kompensācijās neiegūtās
ražas dēļ. No bezdarbības cieš ekonomika, infrastruktūra un pašu cilvēki.
Eiropai šim izaicinājumam jāstājas pretī kopā, jāpasargā iedzīvotāji no
energonabadzības un jāsasniedz klimatneitralitāte līdz 2040. gadam.

• Mazināsim fosilo kurināmo dedzināšanu, pārtraucot gāzes importu no
  Krievijas, izslēdzot dabasgāzi no zaļās taksonomijas, pārejot uz
  atjaunīgajiem energoresursiem, siltinot ēkas un veidojot
  energosavienojumus starp valstīm.

• Jau tagad jāaizsargā iedzīvotāji no klimata krīzes sekām. Iestāsimies par
  ES fondu klimata krīzes un dabas katastrofu seku mazināšanas pasākumiem,
  kā arī par civilās aizsardzības un glābšanas dienestu stiprināšanu.

Prokremliskās Ungārijas valdības centieni bloķēt atbalstu Ukrainai ir kārtējais
pierādījums, ka Eiropas uzbūvē ir nepieciešamas izmaiņas. ES paplašinoties, tās
rīcībspēja, vienai dalībvalstij iebilstot pret kopīgu rīcību, kļūs aizvien
svarīgāka. Eiropai jābūt vienotai, efektīvai, demokrātiskai, caurspīdīgai un
jādod vairāk brīvības Eiropas Parlamentam.

• Vienbalsības princips ES Padomē nestrādā un ir drauds mūsu vienotībai un
  drošībai. Atbalstīsim pāreju no vienprātības uz kvalificētu vairākumu.

• Lai cilvēki uzticētos ES lēmumiem, lēmumu pieņemšanai un partiju
  finansējuma avotiem jābūt caurspīdīgiem, striktāk jāsoda koruptīvi
  pārkāpumi un līdzekļu izsaimniekošana un jānovērš dažu nozaru spēcīgais
  lobijs kā norma.

• ES nepieciešama vienota nostāja patvēruma, migrācijas un robežu
  pārvaldības jautājumos, kas ir efektīva, droša un respektē cilvēktiesības.
  Jācīnās pret autoritāru režīmu centieniem izmantot migrantus kā ieroci.

Labklājīgi

Neskaitāmas Latvijas ģimenes ir devušās uz labklājīgākām Eiropas valstīm. Eiropa
cieš no nevienlīdzības gan valstu iekšienē, gan starp tām. Šīs ekonomiskās
atšķirības jāmazina. Lai ikviens no mums varētu dzīvot labklājībā, pirmkārt,
nepieciešamas labas un adekvāti atalgotas darbavietas un, otrkārt, pašvaldības,
valstis un ES, kas rūpējas par iedzīvotājiem, kad tas nepieciešams.

• Vēlamies ieviest vienotu formulu cieņpilnas minimālās algas un pensijas
  aprēķinam un celt koplīgumu un arodbiedrību lomu, tajā skaitā jauno
  nodarbinātības formu sociālajai aizsardzībai.

• Ieviesīsim vienotu ES bezdarba pabalstu. Tas nodrošinās atbalstu bezdarba
  situācijās visā ES, kā arī uzlabos ekonomisko stabilitāti un mazinās
  recesijas riskus.

• ES atbildība medicīnā jāpaplašina, nododot medikamentu licencēšanu un
  iepirkšanu centrālai institūcijai, īstenojot pieejamas mentālās veselības
  atbalsta iniciatīvas un aizsargājot reproduktīvās veselības tiesības.

Mēs visi gribam dzīvot dabai draudzīgi, taču klimata krīzes risinājumi saistās
ar dārgāku transportu vai apkuri. Tam tā nav jābūt. Nepieciešama strauja, bet
taisnīga virzība uz klimatneitralitāti, kas jādara uz piesārņojošo nozaru
rēķina. Investīcijām zaļajā ekonomikā jābūt gudrām un jāceļ mūsu labklājība.

• Atbalstīsim fonda izveidi, kas arī Latvijā finansēs atjaunīgās enerģijas
  projektus, radot darbavietas, uzlabojot gaisa kvalitāti un veicinot
  energoneatkarību.

• ES jāfinansē darbinieku pārkvalifikācija no izsīkstošām uz perspektīvām
  nozarēm.

• Ilgtspēja nozīmē arī kvalitatīvākas preces. Vienoti standarti, kā nesen
  virzītā prasība ražot viedtālruņus ar nomaināmu bateriju, padara ikdienu
  ērtāku un mazina atkritumus. Nākotnē ražotajam jābūt atkārtoti
  izmantojamam, viegli pārstrādājamam vai salabojamam. Atkritumus nevis
  jādedzina, bet jānovērš.

Daba mums dod ēdienu, gaisu un ūdeni. Tomēr tā ir apdraudēta. Bišu izmiršana,
piemēram, apdraud pārtikas ražošanu. Dabas aizsardzība nevar būt tikai
individuāls uzdevums – par to jārūpējas arī Eiropas un nacionālajām
institūcijām. Strādāsim, lai tiktu novērsta arī cietsirdība pret zvēriem un
mājdzīvniekiem. Partijas Progresīvie pilnā programma 2024. gada Eiropas
Parlamenta vēlēšanām

• Līdz 2030. gadam jāaizsargā vismaz 30% no jūras un sauszemes teritorijām.
  10% no tām jābūt stingri aizsargātām. Mežu ciršana nav rīks klimata mērķu
  sasniegšanai.

• ES jāaizliedz dzīvnieku audzēšana kažokādām un jāuzlabo visu nebrīvē
  turēto dzīvnieku dzīves apstākļi.

• Jāierobežo pesticīdu un minerālmēslu izmantošana, t. sk. jāaizliedz
  glifosāts, kas var izraisīt neiroloģiskās slimības, kā Parkinsona slimību

Kovid krīzes laikā pierādījās, ka ierobežojumi valstu budžetiem nav atbilstoši
mainīgajai mūsdienu realitātei. Šie noteikumi veicina taupību laikā, kad
visvairāk nepieciešamas investīcijas. Mūsu Eiropa ir nevis pātaga, bet jaunu
iespēju avots, kas palīdz valstīm veikt zaļas un gudras investīcijas.

• Atbalstīsim ES budžeta palielināšanu. Tā labā ieviešami un paplašināmi ES
  nodokļi, kā finanšu transakciju nodoklis vai nodoklis nepārstrādātiem
  plastmasas atkritumiem. Jāizskauž izvairīšanās no nodokļiem daudznacionālo
  uzņēmumu vidē.

• ES ir iespējas piesaistīt līdzekļus investīcijām uz daudz izdevīgākiem
  nosacījumiem nekā dalībvalstīm katrai atsevišķi, tāpēc atbalstīsim
  eiroobligāciju izdošanu, kas jau tika izmantotas pandēmijas pārvarēšanai.

• ES dalībvalstīm jādod lielāka rīcības brīvība nacionālajā budžetā veikt
  ieguldījumus publisko pakalpojumu uzlabošanā un pārejā uz atjaunīgo
  enerģiju.

• Jāpaplašina Eiropas Centrālās bankas mērķu klāsts – tās monetārajai
  politikai ne vien jācenšas mazināt inflāciju, bet arī celt nodarbinātību
  un veicināt klimatneitralitāti.

Neatņemama ES iezīme ir brīva pārvietošanās. Lai ikviens no mums varētu to
izmantot, jāstrādā pie integrētas, dabai draudzīgas, drošas un pieejamas
sabiedriskā transporta sistēmas, kuras centrā ir dzelzceļš.

• Rail Baltica īstenošanai jābūt nacionālai prioritātei, tāpēc arī Eiropā
  iestāsimies par Rīgu kā neatņemamu projekta daļu un nodrošināsim
  nepieciešamo finansējumu tā pabeigšanai.

• Jānodrošina ES atbalsts starpvalstu, reģionālā un vietējā mēroga
  mobilitātes veicināšanai, sevišķi dzelzceļa un veloinfrastruktūras
  attīstībai un piekļūstamībai cilvēkiem ar invaliditāti.

• Ieguldīsim ātrgaitas dzelzceļā un sabiedriskajā transportā, lai aizvietotu
  īsos avioreisus un mazinātu atkarību no privātā autotransporta.
  Iestāsimies pret jebkādām nodokļu atlaidēm privātajām lidmašīnām.

Reģionālās daudzveidības un kultūras saglabāšanai vajadzīgi ilgtspējīgi reģioni
un mazpilsētas. Tajos jāceļ dzīves kvalitāte un jāveicina to attīstība. Bet
Eiropas lielajām pilsētām kā Rīgai jādod iespēja būt pozitīvu pārmaiņu
virzītājiem, kļūstot videi un cilvēkiem draudzīgākām.

• Lauksaimniecība jāpadara zaļāka, nodrošinot taisnīgu finansējumu, sevišķi
  mazajiem, vidējiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Importētajiem
  pārtikas produktiem jāpiemēro ES lauksaimniecības prasības. Partijas
  Progresīvie pilnā programma 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām

• Nevienlīdzība un reģionu iztukšošanās ir sāpīgas Latvijai un šķeļ Eiropu.
  Jāpaātrina Latvijas reģionu tuvošanās ES vidējam dzīves līmenim ne tikai
  ekonomikā un infrastruktūrā, bet arī publiskajos pakalpojumos, cilvēku
  dzīves kvalitātē un talantu piesaistē. ES līmenī iestāsimies par papildu
  atbalstu reģioniem, sevišķi pierobežai un piejūrai.

• Pilsētām, sevišķi Rīgai, nacionāla līmeņa ES finansējuma administrēšana
  bieži ir lieks birokrātisks slogs vai pat šķērslis. Atbalstīsim iespēju
  pašvaldībām tieši pieteikties noteiktam ES finansējumam.

Piederīgi

Mediju un mākslinieciskā brīvība ir Eiropas pamatos. Iestāsimies par Eiropas
kultūras un mediju telpas stiprināšanu un pieejamību, kopjot nacionālo
mantojumu, veicinot jaunradi un sekmējot radošus risinājumus kopīgajiem
izaicinājumiem. Kultūrai jāstiprina sabiedrības saliedētība un noturība pret
radikalizāciju.

• Ar nodokļu un autortiesību regulējumu un finansējumu atbalstīsim vietējā
  un Eiropas kultūras un mediju satura ražošanu un izplatīšanu, kā arī
  cieņpilnu atlīdzību un sociālās garantijas kultūras darbiniekiem.
  Jāiegulda Eiropas valodu, t. sk. mazo valodu, stiprināšanā.

• Iestāsimies par kultūras piedāvājuma pieejamību kā dzīves kvalitātes
  elementu visās ES programmās, īpaši bērniem, jauniešiem un
  maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Laikā, kad ASV un Ķīna konkurē par līderību jaunajās tehnoloģijās, Eiropai
svarīgi nostiprināt savas pozīcijas zinātnē, inovācijās un augsto tehnoloģiju
ražošanā, sevišķi sfērās, kas būs svarīgas nākotnes zaļajā ekonomikā. Jābūt gan
ieguldījumiem, kas veicina arī Latvijas izaugsmi, gan nepieciešamajam
regulējumam, kas sniedz drošību un aizsargā privātumu.

• Lielāki ieguldījumi pētniecībā un inovācijās nesīs ieguvumus klimatam,
  ekonomikai, eiropeiskajai piederībai un noturībai pret nākotnes
  izaicinājumiem.

• Atbalstīsim jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, atvieglojot piekļuvi
  kapitālam un citiem resursiem.

• Digitālajās platformās jāaizsargā mūsu privātums un drošība no
  dezinformācijas, diskriminācijas un krāpniecības. ES jāpārliecinās, ka
  mākslīgā intelekta rīki uzlabo veselības pakalpojumus, vides aizsardzību,
  izglītības iespējas un Eiropas konkurētspēju.

Eiropa ir vieta, kur mums visiem līdzdarboties un netikt šķirotiem pēc dzimuma,
izcelsmes, seksuālās orientācijas, materiālā stāvokļa, invaliditātes un vecuma
vai citām pazīmēm. Pārāk bieži šīs līdztiesības vērtības ir tikai vārdi. Mūsu
uzdevums ir tās iedzīvināt.

• Iestāsimies par laulību vienlīdzību visā ES. Valstīm jāatzīst arī ģimenes,
  kas reģistrētas citā dalībvalstī. Jāstiprina ES prasības atalgojuma
  atšķirību novēršanai pēc dzimuma. Jāpieņem visām dalībvalstīm saistošs
  regulējums novērst vardarbību ģimenē un dzimumā balstītu vardarbību. ES
  amatpersonu vidū jānodrošina dzimumu līdzvērtīga pārstāvība.

• Jānodrošina personu ar invaliditāti iekļaušana darba tirgū, grupu mājokļu
  izveide, atbalsts ģimenēm un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai. Līdzdalīgu
  Eiropu, kas spēj iet līdzi pārmaiņām un tās apsteigt, nevar sasniegt bez
  izglītotiem, veseliem, aktīviem jauniešiem un viņu redzējuma.

• Jāpalielina Erasmus+ finansējums, lai arī mazāk nodrošinātiem jauniešiem
  un jauniešiem no reģioniem ir pieejama starptautiska izglītība.
  Neapmaksātas prakses jāaizliedz visā ES.

• ES iegūtiem izglītības diplomiem jātiek automātiski atzītiem citās
  dalībvalstīs. • Iestāsimies par balsstiesībām Eiropas vēlēšanās no 16 gadu
  vecuma un tiesībām kandidēt tajās no 18 gadu vecuma.